1. PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS ZONA


1. Pieminekļu aizsardzības zona

LR likumdošana nosaka, kā arheoloģiskiem pieminekļiem ir noteikta aizsardzības teritorija - atrašanas vieta (individuāli nosakāma), un pieminekļa aizsardzības zona (pilsētās līdz 100m, ārpus pilsētās - līdz 500m).

Pieminekļu īpašniekiem visi saimniecības darbi, kas tiek plānoti pieminekļa aizsardzības zonā ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Reģionālo nodaļu. Tas tiek prasīts, jo tikai kvalificēti speciālisti var noteikt arheoloģiskā pieminekļa teritoriju un izvērtēt paredzamo darbu ietekmi uz pieminekli.

Piemērs nr.1


05.02.1997. likums "Aizsargjoslu likums"
....
8.pants. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

(1) Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.
(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem, izstrādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ja aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir:
1) lauku apvidos - 500 metru;
2) pilsētās - 100 metru.
....
__________________________________________________________________________________

Pieminekļa īpašnieka uzdevumā, tiek noteikta un sagatavota arheoloģiskā pieminekļa individuāla teritorija. Arheoloģijas speciālisti nosaka uz vietas pieminekļa teritoriju un aizsardzības zonu ap to. Rezultātā, likumā noteiktu 100 vai 500 metru aizsardzības zonu ir iespējams vairakkārt samazināt, piemēram, Akmentiņu senkapi - akmenskrāvuma senkapu teritorija ir 10x12m, aizsardzības zona 25x30m - 


    

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru