4. Pieminekļu saglabāšana
Mūsdienās aktuāls jautājums ir par arheoloģiskā mantojuma saglabāšanu. Interese par senvēsturi bieži vien robežojas ar morāli neētisku darbību, kas ir krimināli sodāma, un proti - senvietu (senkapi, viduslaiku kapsētas, apmetnes, pilskalni un citi) postīšanu.
Valsts institūcijās un sabiedrībā notiek plašās diskusijas par šo problēmu.
Eiropas Konvencijas arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai preambulā ir uzsvērts, ka arheoloģiskais mantojums ir būtiski svarīgs cilvēces vēstures izzināšanā. Šodien bieži vien senās vēstures liecības ir nopietni apdraudētas un iet bojā nezinātnisku un nedokumentētu rakumu dēļ. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir fiksējusi postījumus arheoloģisko pieminekļu teritorijās un kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās, kas rada Latvijas arheoloģiskā mantojuma apdraudējumu, iznīcinot senatnes liecības un to kontekstu, tādējādi liedzot iespējas iegūt informāciju ne tikai par Latvijas, bet visas Eiropas vēsturi kopumā. Minētā problēma ir radījusi nepieciešamību pārskatīt Latvijas normatīvos aktus, lai saudzētu arheoloģiskās liecības.
Nav komentāru: